Helovīni ir visu svēto dienas “svētki”, kuru atzīmēšanu Latvijā aizsāka nesen. Daļa Latvijas iedzīvotāju vēl joprojām šo saldumu diedelēšanu neatbalsta, sūtot mazos “mošķus” mājās, un sakot, ka gaidīs tos ciemos Mārtiņdienā (ķekatās).
Tomēr, laikam ritot, vecāki arvien vairāk sāk aprast ar jauniešu vēlmi pārņemt ārvalstu tradīcijas. Bērnu prieks tiek vērtēts augstāk kā fakts, ka šie nav latviski svētki. Lēnām pieņemot ārvalstu tradīcijas, paši to nemanot, sākam svešzemju svētkiem gatavoties. Iespējams, ka mūsdienās daži vairāk baidās nevis no tā, ka pie durvīm klauvēs Helovīni, bet gan no tā, ka viņi neklauvēs, un visi iepirktie gardumi būs jāapēd pašiem.
Reklāmas biznesā ir kas vēl biedējošāks kā ar saldumiem pilns vēders. Tā ir “biedējošo datu” problēma – datu, ko uzņēmēji uztur savā sistēmā.

“Dīvainie dati”: Interesanta informācija par Jūsu pircējiem, par kuras esamību pie jums viņi paši nenojauš

2008. gadā, kad tuvojās ASV prezidenta vēlēšanas, viens no toreizējiem prezidenta kandidātiem- Baraks Obama, izsūtija aicinājuma e-pastus visiem, kas bija reģistrējušies tos saņemt. Aicinājuma teksts bija kaut kas līdzīgs: “Pārliecinies, ka esi reģistrējies vēlēšanām.” E-pastā bija aicinājums reģistrēties ASV vēlēšanām ar savu facebook profilu. Reģistrāciju apstiprināja uzraksts: “Apsveicam, Jūsu reģistrācija bija veiksmīga!”.

Nē, tā nav “biedējošā” informācijas daļa..

Pēc reģistrēšanās vēlēšanām, lietotājam ar šo ziņu bija iespējams “dalīties” . Dalīties ar informāciju uz savas facebook sienas nozīmē, ka jānospiež poga “share” vai “dalīties” – lielākā daļa facebook lietotāju zin, kādam rezultātam vajadzētu būt pēc šīs pogas nospiešanas.

2016-10-26_11-32-09

Attēls: “Top Media” arhīvs

Jebkurš no mums, nospiežot facebook “share” pogu, gaida, ka savā laika joslā ieraudzīs ziņu, ko nu pat publiskoja savam draugu sarakstam. Tā vietā, šī kampaņa lietotājam deva publisku pieļuvi sociālā tīkla facebook lietotājiem (kas  bija personas draugu lokā) ar informāciju par to, kuri no lietotājiem vēl nav reģistrējušies vēlēšanām (kam pēc likuma vajadzētu skaitīties konfidenciālai informācijai).

Lūk tie ir “dīvainie” jeb “creepy” dati.

 

b3ab5fab-4763-430e-8b56-e4e3942487b400-signsyouarebeingstalked-stalker

Attēls: http://www.lifescript.com/well-being/articles/

Padariet sev zināmo informāciju, mazāk biedējošu

Dati, kurus uzņēmēji netīši vai tīši ievāc par saviem klientiem, ne vienmēr ir patīkami pircējiem, kuru privāto dzīvi tie var ietekmēt. Piemēram, “Rimi” pircēja karte un kiosks, kurā iespējams aplūkot tieši jums “atlasītus” produktus. Šis tirdzniecības centrs piedāvā Jums atbilstošus produktus ar atlaidēm, balstoties uz Jūsu ikdienas pirkumiem. Protams, ir patīkami, ka Jums ir iespēja saņemt atlaides sev iemīļotiem pārtikas produktiem. Taču – ja nu Jums negribētos, lai citi zin, kādus pirkumus veicat?
ASV kādas nepilngadīgas jaunietes tēvs uzzināja, ka viņa mazgadīgā meita ir stāvoklī, jo veikalu tīkls “Target” sāka meiteni apbērt ar reklāmas materiāliem, kas bija cieši saistīti “par un ap” grūtniecību.
Izmantojot informāciju par pircējiem to uzrunāšanai, izvairieties no tādu datu izmantošanas, kurus, jūsuprāt, viņi nebūtu snieguši labprātīgi. Tas pats attiecas uz kontaktu sarakstu, kuru būsiet iegādājies no “trešajām” personām. Ja potenicālajiem klientiem “uzkritīsiet uz galvas” ar datiem un informāciju, kuru tie nebūs Jums snieguši, galvoju, ka pār sava uzņēmuma “galvu” saņemsiet negatīvu atsauksmju un sūdzību birumu sociālajos mēdijos.

dsc03122

Attēls: “Top Media” arhīvs

Kā nebūt “dīvainim”?

Trīs soļi, kas palīdzēs izvairīties no kļūšanas, par “biedējošo” uzņēmumu, ar pārāk lielu klientu personīgās informācijas krātuvi.

Plānojot mārketinga stratēģiju, Jūs pārņem “jocīga” sajūta? Vai arī Jums ir vēlme tai atkārtoti “iziet cauri” un meklēt nepilnības?

Gadiem ilga pieredze mārketinga nozarē liecina- ja kādu no komandas pārņem jocīga sajūta par projektu, kas ir tapšanas stadijā, tad ar kaut ko noteikti esat tajā pārcentušies. Vai nu ir izmantots pārlieku daudz informācijas, vai arī pircējs nezin, ka mums šāda informācija par viņu ir pieejama. Uzticieties saviem instingtiem un mainiet kursu.

Nekad neatsaucaties uz datiem, kurus vai nu esat ieguvis no trešās personas, vai pircējs tos Jums nav sniedzis

Jūsu klienti negaida, ka Jums šāda informācija par viņiem būs pieejama. Tas attiecas uz facebook, mobilajām lietojumprogrammām, utt. Vai esat kādreiz aplūkojis, kādu savu personīgo informāciju esat atļāvis izmantot lietojumprogrammām jūsu mobilajā telefonā? Ja darbojaties reklāmas biznesā, visticamākais, ka atbilde ir “jā”, taču “parastais” cilvēks šādiem sīkumiem nepievērš uzmanību (arī es pati to nedaru, būdama reklāmas biznesā “līdz ausīm”).
Fakts, ka klients akceptējis Jūsu lietojumprogrammas noteikumus (piekļuvi viņu personīgajai informācijai), nebūt nenozīme, ka viņi ar šiem noteikumiem ir iepazinušies un tiešām tic, ka šos datus izmantosiet. Tur arī “Targets” nošāva greizi – sūtīdams e-pastus un vēstules, mēģinot palielīties ar savu attapību. Klients nav īstā auditorija, kurai ar šādu informāciju paspīdēt. Neizmantojiet savā rīcībā esošos datus, ja neesat 100% drošs, ka klients ir informēts par to, ka jums šādi dati ir.

Klientu- padomdevēju grupa

Pirms kārtējās mārketinga stratēģijas veidošanas konsultējieties ar saviem pircējiem. Uzziniet, kas viņiem no uzņēmuma pieejamās informācijas par pircējiem šķiet biedējošs un kas – pieļaujams. Šāda padomdevēju grupa jāveido uzmanīgi, vienojoties par  informācijas neizpaušanu trešajām personām.

Ja uzņēmuma budžets  neatļauj iepriekš minēto konsultēšanos, tad iesaku izveidot aptauju sociālajos tīklos, piemēram, par informācijas “konfidencialitāti”.
Izveidojiet anonīmu aptauju, tās vidū ieliekot sev interesējošus jautājumu. Tas radīs “engagement” Jūsu ierakstam, kā arī sniegs Jums atbildes uz sev interesējošo informāciju (arī facebook rakstu “boostošanā” iespējams atlasīt mērķauditoriju).

Neesat biedējoši!

Bailes no biedējošās informācijas neaizies kopā ar Helovīniem- tās kļūs aizvien izteiktākas, īpaši, ja savā rīcībā esošo informāciju izmantosiet neapdomīgi. Vienmēr atcerieties, ka Jūsu rīcībā nonākušie dati dažkārt var ietekmēt cilvēku dzīves (un nevienmēr labā nozīmē). “Paspīdēšana” ar savu meistarīgo datu ievākšanas tehniku nav tā vērta!

Ja vēlaties uzzināt, kā komunicēt ar pircējiem izmantojot digitālā mārketinga tīklus, vai arī  Jums ir nepieciešama speciālistu konsultācija- sazinieties ar mums tagad!

Spocīgus un bailīgus Helovīnus! Jūsu, Top Media komanda.

Tags: ,