Var šķist, ka pēc GDPR ieviešanas lietotāju dati ir drošībā un viss process ir pārredzams. Tomēr, tā līdz galam nav patiesība – lielākā daļa sociālo tīklu lietotāju nemaz nezina kas notiek ar viņu datiem. Protams, juridiski viss galvenokārt ir pareizi, bet vai lietotāji maz zina par šiem procesiem? Un kam vispār šie dati ir vajadzīgi?


Privātuma noteikumi (privacy policy)

Privāto ziņu skenēšana, viedtālruņa žiroskopa izsekošana un datu nodošana trešajām personām. Izklausās nelegāli? Patiesībā Tu esi tam piekritis, reģistrējoties dažādās platformās vai lejupielādējot lietotnes, atķeksējot mazo ‘Terms and conditions ‘ lodziņu.

BBC speciālisti ir veikuši pētījumu (apskati to te), kurā noskaidrots, ka šie noteikumi izstrādāti tā, ka tos pilnībā izprast var tikai ļoti izglītota persona. Aiz sarežģītu terminu un neizprotamu apzīmējumu priekškara aizslēpti fakti, kas patiesībā notiek ar lietotāju datiem. Pētījumā noskaidrots, ka mūzikas straumēšanas platformas Spotify privātuma noteikumu izlasīšanai vajag apmēram stundu un tie ir visapjomīgākie noteikumi.

Grafikā redzams, ka lielākā daļa noteikumu tuvojas 10 tūkstošu vārdu atzīmei, tas nozīmē vidēji 40 minūtes, lai tekstu izlasītu, bet tas negarantē izpratni par notiekošajiem procesiem.

 


Atrašanās vieta

Vairākas lietotnes jautā lietotāju piekrišanu, lai izmantotu GPS datus, bet šajā gadījumā šo var noraidīt un lietotne atrašanās vietu vairs nenoteiks. Izklausās skaisti vai ne? Tomēr ir vēl veidi kā platformas vēl uzkrāj informāciju par atrašanās vietu.
Piemēram, Facebook – izmanto IP adreses, lai noteiktu jūsu atrašanās vietu, kā arī apkopo informāciju par pasākumiem, kurus jūs apmeklējat un vietām, kuras atzīmējat ierakstos vai pie bildēm.
Arī Twitter izmanto IP adreses datus un seko līdzi lietotāju atrašanās vietai.

Ir lietotnes, kas izmanto sarežģītāku sistēmu –uzkrāj datus no telefona akselerometra (kas uztver kustību) un žiroskopa (kas nosaka leņķi kādā tiek turēta viedierīce). Šādus datus izmanto iepazīšanās lietotne Tinder, bet nav skaidri zināms tieši kādiem nolūkiem šī informācija ir nepieciešama.


Datu nodošana tālākai izmantošanai

Nereti piekrītot lietotnes noteikumiem, dati nemaz nenonāk konkrētās aplikācijas uzturētāju rokās, bet tiek nodoti kādām trešajām personām. Protams, pārstāvji aizstāvas, sakot – tas nepieciešams aplikācijas uzturēšanai, klientu servisa uzlabošanai, mārketinga un reklāmu pielāgošanai.
Piemēram, Microsoft 2016. gadā pārpirka LinkedIn un sakarā ar tās ar tās konfidencialitātes politiku dati tiek nodoti gan kad lietojat platformu, gan tad kad izmantojiet citus Microsoft produktus.


Vai izdzēsts ir izdzēsts? Un izslēgts ir izslēgts?

Lai gan platformas ļauj izdzēst kaut kādus datus, tas nebūt nenozīmē, ka tie ir pavisam pazuduši no datu bāzes. Piemēram, Facebook ļauj ikvienam lietotājam izdzēst meklējumu vēsturi. Vienkārši? Nē.
Platformas datu uzkrāšanas politika nosaka, ka šie dati tiek dzēsti pēc 6 mēnešiem.

Kā arī ilūzija, ka izslēgta lietotne neuzkrāj datus, kļūst par realitāti – Facebook uzkrāj informāciju arī tad, ja neesat iegājis pašā lietotnē. Tiek uzkrāti arī dati ārpus aplikācijas – lapas, ko apmeklējat, pirkumi, ko izdarāt un reklāmas, kuras redzat.

 

 


Vai tas ir legāli?

Tas ir pavisam vienkārši – jā. Kāpēc? Jo pats lietotājs ir piekritis šiem noteikumiem, atzīmējot ‘piekrītu‘ vai lejupielādējot lietotni un nemaz neaizdomājoties, kas patiesībā slēpjas garlaicīgajā un nekad neizlasītajā ‘Terms and conditions‘ tekstā.

Avots: BBC


Seko līdzi GDPR attīstībai un jaunumiem kopā ar Top Media!

Ja Jums nepieciešama profesionāla digitālā mārketinga aģentūra – Top Media ir īstā izvēle! Sazinieties ar mūsu komandu un kopīgiem spēkiem atradīsim Jums atbilstošākos digitālos risinājumus. Lai uzzinātu aktuālāko informāciju par nozares jaunumiem, piesakies Top Media jaunumu ziņojumiem!