Jau gandrīz nedēļu, kopš 25.maija, Eiropas savienībā personas datu apstrādi nosaka Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb GDPR. Pagaidām nav dzirdēts par kādiem būtiskiem pārkāpumiem, bet amizantiem starpgadījumiem gan. Esam apkopojuši populārākos mītus par datu regulu, lai ieviestu skaidrību un aiztaupītu nepatīkamus pārpratumus.
1. Mīts: Nedrīkst citām personām izpaust savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, e-pastu, adresi, telefona numuru vai jebkuru citu informāciju.
GDPR neaizliedz datu apmaiņu. Ja persona to vēlas vai dati jāuzrāda kāda organizācijā, piemēram, interneta veikalā, iegādājoties preci. Kā arī Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. pants paredz, ka personas datu apstrāde ir atļauta, ja tās veikšanai pastāv tiesisks pamats. (vairāk lasi te).
2. Mīts: Nedrīkst nevienam izpaust citas personas datus, piemēram, telefonu, adresi.
Nav aizliegts apstrādāt citas personas datus, ja apstrāde notiek likumīga mērķa sasniegšanai.
3. Mīts: Nedrīkst publicēt informāciju par sevi vai citām personām sociālajos tīklos.
Regula neierobežo datu apstrādi privātām vajadzībām, bet komerciālām gan. Piemēram, komunikāciju ar draugiem un paziņām regula neietekmē. Turpretī informāciju par draugiem un paziņām nevar izpaust ar mērķi gūt komerciālu labumu, to ierobežo GDPR.
4. Mīts: Publicējot bildes presē vai portālos, cilvēku sejas ir jāaizklāj, ja fotogrāfijā redzamā persona nav devusi piekrišanu to publicēšanai.
Datu apstrādei žurnālistikas vajadzībā ir jāatbilst datu aizsardzības principiem. Tomēr regulā šāda tipa informācijas apstrādei ir noteiktas nianses. Piemēram, fotogrāfijas ar sabiedrībā atpazīstamajām personām vai kāda papildus informācija ir atļauts publicēt. Turpretim, ja tiek sniegtas ziņas par cilvēkiem, kas nav sabiedrībā atpazīstami, šāda rīcība neatbilst GDPR datu aizsardzības principiem.
5. Mīts: Lai nodrošinātu atbilstošu datu apstrādi, uzņēmumam vai organizācijai ir atkārtoti jāsaņem piekrišanu no klienta.
Piekrišana ir jāatjauno tikai tad, ja iepriekš sniegtā piekrišana nav bijusi atbilstīga regulas noteikumiem.
6. Mīts: Neviens nedrīkst pieprasīt uzrādīt personu apliecinošu dokumentu vai iesniegt tā kopiju.
Ir atļauts pieprasīt uzrādīt personu apliecinošu dokumentu vai tā kopiju, ja šāda nepieciešamība ir noteikta likumā. Kā piemēram, veikalu pārdevējiem ir atļauts pārbaudīt dokumentus, ja tiek iegādāti alkoholiskie dzērieni.
Seko līdzi GDPR attīstībai un jaunumiem kopā ar Top Media!
[vc_column_inner width=”1/2″][vc_btn title=”Lasīt vairāk!” shape=”square” color=”sky” align=”center” link=”url:https%3A%2F%2Ftopmedia.lv%2Fbiezak-uzdotie-jautajumi-par-gdpr%2F|||”][/vc_column_inner]
Ja Jums nepieciešama profesionāla digitālā mārketinga aģentūra – Top Media ir īstā izvēle! Sazinieties ar mūsu komandu un kopīgiem spēkiem atradīsim Jums atbilstošākos digitālos risinājumus. Lai uzzinātu aktuālāko informāciju par nozares jaunumiem, piesakies Top Media jaunumu ziņojumiem!
[vc_column_inner width=”1/2″][vc_btn title=”Sazināties!” shape=”square” color=”sky” align=”center” link=”url:http%3A%2F%2Ftopmedia.lv%2Fkontakti|||”][/vc_column_inner][vc_column_inner width=”1/2″][vc_btn title=”Pieteikties!” shape=”square” color=”sky” align=”center” link=”url:https%3A%2F%2Ftopmedia.lv%2Fpiesakies-jaunumiem%2F|||”]